Par mūziku un dzīvi
Skaņdarbs? Luga? Glezna? Bloga raksts?
- Vienkārši sāc!
To es saku sev šajā brīdī, rakstot šos pirmos vārdus uz šīs baltās lapas. Nekas nav biedējošāks un bremzējošāks radošajā darbā kā balta lapa tavā priekšā. Pirmais vārds, otas triepiens vai nots — lai kāds būtu tavs izteiksmes līdzeklis — vienkārši raksti, velc, radi. Sāc!
Ar kaut ko uz lapas vienmēr ir vieglāk strādāt nekā ar neko. To man reiz mācīja solfedžo skolotāja Domskolā, lai palīdzētu ar nošu diktātiem, un tā man ir svēta patiesība līdz pat šai baltajai dienai, sēžot pie šīs baltās lapas.
Un darba pirmajā fāzē nebaidies laist iekšā kļūdas! Atcerēsimies rakstnieka Ernesta Hemingveja iedvesmojošos vārdus:
“Jebkura darba pirmais melnraksts ir sūds.”
Esi pašā sākumā? Raksti muļķības. Raksti absurdus. Raksti savas mirkļa iedomas. Galvenais - raksti. Redaktoram pēc tam būs ko darīt, vienalga, vai tas būsi tu pats vai kāds cits. Noņemt lieko vienmēr ir vieglāk nekā izspiest kaut ko no tukšuma, kad prāts jau ir noguris.
Mūzika man šajā jautājumā ir mācījusi to, cik milzīga nozīme ir inercei jeb kustībai pirms kustības. Lai dziedātājs veiksmīgi atskaņotu noti, pirms tās ir jāievelk elpa. Un bieži vien (it īpaši satraukuma brīžos — uz skatuves, ierakstos vai tiešraidēs) psiholoģisks knifs ir pirmo elpu ievilkt mazliet lielāku, plašāku, nekā patiesībā nepieciešams. It kā tu ieelpotu ar visu ķermeni, ar visu savu būtību. Mazliet iekustināt sevi visu pirms radīt pašu skaņu.
Līdzīgs princips palīdz arī lociņinstrumentu spēlē. Pirms pirmās nots tu atvēzējies ar lociņu mazliet tālāk, nekā būtu nepieciešams, lai saķeres brīdī tava roka ar lociņu uz stīgas nolaistos kā iekustināts zvans, kā lidojoša futbola bumba (vēlams — ļoti gracioza). Un kustība tālāk jau notiks pati no sevis.
Slavenais džeza pianists Čiks Korea (Chick Corea) nereti sāka spēlēt klavieres savā iztēlē jau aizskatuvē. Pa ceļam uz skatuvi viņa pirksti jau kustējās un mūzika galvā jau skanēja. Vienkārši publika šo procesu izdzirdēja tikai tajā brīdī, kad viņa pirksti beidzot pieskārās klavieru taustiņiem - bieži vien burtiski vienlaikus ar to, kā viņš sēdās pie klavierēm.
Stīvs ķermenis — stīvs prāts. Kādēļ gan neiziet piecu minūšu pastaigā pirms sākšanas? Vai iesildīt ķermeni ar nelielu stiepšanos vai fiziskajiem vingrinājumiem, kā to dara sportisti? Tas izklausās smieklīgi, bet tas palīdz. Ja tu jau esi kustībā, tev vairs nav jāsāk. Tev tikai jāturpina. Šāda ieplūšana darbības stāvoklī ir tīri labs triks.
Un dažkārt brīnišķīgs radošuma rīks ir pavisam vienkāršs - ieslēgts diktofons tavā telefonā. Vienkārši ņem un runā savas idejas ārā no sevis. Lai runas plūdi bango kā neapturama apziņas straume. Izdziedi, izsmej, izdūc, izboksterē. Atbrīvo savu iekšējo Māri Grigali saspringtā tiešraidē.
Procesa rezultāts? Tavā īpašumā nonāk brīnišķīga ierakstu lente ar saturu, kuru, kāds, to dzirdot, beidzot varēs atviegloti nopūsties: “Tā jau man likās, ka ar viņu kaut kas nav , kārtībā.” Toties personīgais ieguvums? Katliņš pilns ar nefiltrētām, svaigām, necenzētām idejām, kuras pēc tam savā vientulībā vari novārīt līdz kaut kādai lietojamībai. Un ļoti iespējams, ka liela daļa no tām būs nelietojamas. Visticamāk, tā arī būs! Bet kas gan tev ir ko zaudēt - atskaitot pašcieņu, ja nu tomēr kāds šo ierakstu uzietu?
Noteikti eksistē daudz stratēģiju, kā atraisīt sevī iztēles un sajūtu brīvību . Šis varbūt nav labākais ceļš, bet ļoti iespējams — vieglākais.
Vai arī tevi, tāpat kā mani, katra jauna ceļa sākumā kavē bailes un šaubas sākt? Radošie bloki? Pārspīlēts svētums pret darāmo, kas uzliek milzīgas ekspektācijas? Nākotnes vīzijas, kurās kritiķi plosa tavu sadarīto gabalos?
Nu tad kustini mazo pirkstiņu — līdz kustas plauksta, līdz kustas roka, līdz kustas torss un visbeidzot viss tavs ķermenis, prāts, gars un būtība. Un kad jūties enerģijas pārpilns kā vēja ģenerātors?
Vienkārši SĀĀĀC!
P.S.
Tieši šobrīd arī pats esmu kārtējo reizi nonācis starta līnijā. Jauns pasūtījums stīgu kvintetam jau gaida. Un ja tevi ierezonējā šeit rakstītais, tad, droši, pieraksties uz jaunumiem spiežot susbscribe now lapas apakšā.
P.P.S.
Ja vēlies uzmest aci (un ausi) manam pagājušā gada lielākajam radošajam izaicinājumam, tad tas skatāms šeit:
